Pasaciņa...

Sen senos laikos tālu tālā zemē dzīvoja viens malkas cirtējs. Kādu dienu upes malā, cērtot kokus, viņam iekrita ūdenī cirvis. Malkas cirtējs sāka gauži raudāt. Tad atvērās debesis un viņu uzrunāja Dievs:
"Kāpēc Tu raudi?"
"Man iekrita ūdenī cirvis. Kā lai tagad strādāju un pabaroju ģimeni?" - atbildēja malkas cirtējs. Dievam kļuva viņa žēl, un viņš nolēma atdot malkas cirtējam viņa cirvi. Vispirms viņš izvilka no ūdens zelta cirvi un jautāja:
"Vai tas ir Tavs?"
"Nē" - atbildēja malkas cirtējs.
Tad Dievs izvilka sudraba cirvi un jautāja: "Vai tas ir Tavs?"
"Nē" - atbildēja malkas cirtējs.
Tad Dievs izvilka dzelzs cirvi un jautāja: "Vai tas ir Tavs?"
"Jā" - atbildēja malkas cirtējs.
Dievs teica: "Par to, ka Tu nemeloji, vari paturēt visus trīs cirvjus." Un malkas cirtējs sāka dzīvot priecīgs un pārticībā. Bet kādu dienu nelaimīgi upē iekrita viņa sieva. Malkas cirtējs atkal raudāja, un atkal Dievs viņu uzrunāja:"Kāpēc Tu raudi?"
"Kā lai tagad dzīvoju bez savas mīļotās sieviņas? Kur dzīvei jēga?" - atbildēja malkas cirtējs. Dievam kļuva viņa žēl, un viņš nolēma atgriezt malkas cirtējam viņa sievu. Dievs izvilka no ūdens Dženiferu Lopesu un jautāja "Vai tā ir Tava sieva?"
"Jā" - atbildēja malkas cirtējs.
Dievs sadusmojās un jautāja: "Kāpēc Tu man melo?"
Uz to malkas cirtējs atbildēja: "Ja es teiktu nē, Tu izvilktu vēl Šāronu Stounu. Pēc tam izvilktu manu sievu, un, kad es teiktu JĀ, atdotu man viņas visas trīs. Kā tad mēs dzīvotu? Es nevarētu viņas visas pabarot un mēs visi četri būtu nelaimīgi."

Morāle: ja vīrieši melo, tad viņi to dara, lai visiem būtu labāk.

Autors: nezināms.